23.novembrī Pierīgas mēri Garkalnē diskutēja par Rīgas metropoles areāla programmas izstrādi un īstenošanu, lai risinātu dažādus Pierīgas reģionā sasāpējušus jautājumus – sabiedriskā transporta maršrutu plānojumu, izglītības iestāžu infrastruktūru, sociālās aprūpes pakalpojumus, centrālās ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifus u.c.

Karstajā diskusijā piedalījās arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārstāvji, paužot atbalstu šādas programmas izveidei, vienlaikus norādot, ka nepieciešama arī Rīgas pilsētas dalība. “Šobrīd mēs atduramies pret situāciju, ka Rīga ar Pierīgu sadarbojas fragmentāri Ir nepieciešams rast sadarbības mehānismus,” saka VARAM Valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš.

Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji kopumā atbalstīja ieceri par Rīgas metropoles areāla programmas izstrādi, un pauda, ka aktuālie problēmjautājumi ir jārisina politiskā līmenī. “Šī brīža ieguvums ir tas, ka politiskas diskusijas Pierīgas reģionā ir sākušās un veidojas jaunas tradīcijas, kas būtu paplašināmas un ieviešamas arī Rīgas plānošanas reģionā,” norāda PPA valdes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Tikšanās laikā Pierīgas pašvaldību vadītāji apsprieda arī Rīgas pilsētas pašvaldības plānotās ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifu izmaiņas. PPA vienojās iesniegt kopīgu vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībā un valsts institūcijās, tajā paužot bažas un norādot uz šobrīd pastāvošajām nepilnībām ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodikā.

Nākamā PPA notiks Ikšķiles novada pašvaldībā 2018. gada janvārī.

14.septembrī Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji diskutēja par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) turpmāko darbību, starpinstitucionālo Pierīgas reģiona izglītības infrastruktūras attīstības darba grupu un tās uzdevumiem, kā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda nākotni.

Saistībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas plānoto teritoriālo reformu, joprojām ir daudzi neskaidri jautājumi, tostarp – potenciālo sadarbības teritoriju apmēri. Pierīgas pašvaldības vienojās neatbalstīt jaunu sadarbības teritoriju veidošanu, bet stiprināt plānošanas reģionu nozīmi, vienlaikus pārskatot esošo plānošanas reģionu robežas un resursus.

PPA izpilddirektore D.Jurēvica informēja, ka pēc sarunas ar premjerministru Māri Kučinski, ir saņemts apliecinājums par starpinstitucionālās Pierīgas reģiona izglītības infrastruktūras attīstības darba grupas izveidi. Pierīgas mēri vienojās, ka tajā nepieciešams risināt jautājumu arī par standartizētu valsts būvprojektu izveidi pirmsskolas izglītības iestādēm, pamatskolām un vidusskolām, kas ļautu efektīvi izmantot finansējumu, tostarp arī ES fondu līdzekļus. Par darba grupas vadītājiem PPA virzīs Aināru Mežuli un par vadītāja palīgiem – Līgu Kadiģi un Kitiju Gruškevicu.

Diskutējot par neapmierinošo situāciju ar pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, PPA pārstāvji norādīja, ka patlaban fonda finansējums tiek tērēts visam, ko izvēlas pašvaldība, nevis tās pamatvajadzībām. Pierīgas mēri uzskata, ka svarīgi definēt skaidrus mērķus šī fonda finansējuma izlietošanai, un viena no iespējām – līdzekļu izmantošana uzņēmējdarbības attīstībai, kas uzlabotu ekonomisko situāciju visā valstī.

Tāpat Pierīgas pašvaldību mēri apsprieda ieceri, kas paredz iespējamu mikroliegumu izveidi apbūvei paredzētajās teritorijās. PPA biedri vienojās, ka situācija būtu jārisina, mainot Ministru kabineta noteikumus par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, nosakot, ka mikroliegumi netiek veidoti teritorijas plānojumā paredzētajās apbūves teritorijās, vai arī izveidojot valsts kompensācijas mehānismu gadījumiem, kad tas tomēr tiek darīts.

 

19.oktobrī Pierīgas pašvaldību vadītāji Baldonē turpināja diskusiju par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas turpmāko attīstību un kadastrālo vērtību aprēķināšanas un piemērošanas metodiku.

Pierīgas pašvaldību apvienības (PPA) pārstāvji norādīja, ka ik gadu palielinās iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā (PFIF), bet, lai nodrošinātu novadu attīstību, pašvaldības ir spiestas aizņemties. Savukārt nabadzīgākajām pašvaldībām esošajā finanšu izlīdzināšanas sistēmā līdzekļu nepietiekamība arvien palielinās.

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Māris Pūķis informēja, ka jaunu finanšu izlīdzināšanu plānots īstenot 2020. gadā un, ņemot vērā visus aspektus, tā būs sarežģītākā reforma valsts vēsturē. “Galvenais mērķis ir valstiski rast risinājumu katras pašvaldības finansiālajai izaugsmei un stabilitātes nodrošināšanai. Pastāv būtisks risks – ja valdība palielinās savu daļu finanšu izlīdzināšanā, Pierīgas reģionam var draudēt būtisks ieņēmumu samazinājums no valsts puses,” teica M.Pūķis.

Pēc diskusijām Pierīgas mēri secināja, ka daļa problēmu būtu risināma, izstrādājot un virzot Rīgas metropoles areāla programmu. “Galvenie investīciju projekti šajā programmā varētu būt saistīti ar izglītības pieejamību iedzīvotājiem iespējami tuvāk dzīvesvietai, kā arī dzīvojamo platību un publiskās infrastruktūras izveidi,” norādīja PPA izpilddirektore un Carnikavas novada domes priekšsēdētāja Daiga Jurēvica.

Savukārt Valsts zemes dienesta pārstāvis Māris Grīnbergs PPA informēja, ka tiek īstenots uzdevums līdz 2020. gadam sakārtot kadastrālo vērtību sistēmu, kas atbilstu  tirgus vērtībām.                 “Iedzīvotāji cieš, ja viņu īpašuma kadastrālā vērtība arvien pieaug, bet ēku novecošanās tās aprēķinā netiek ņemta vērā,” uzsvēra Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs. M.Grīnbergs norādīja, ka nākotnē plānots veidot dažādas kadastrālās vērtības – piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa un nodevu aprēķināšanas vajadzībām, tirgus datu analīzei u.c. Nākamā PPA sanāksme plānota šī gada 24. novembrī Garkalnes novada pašvaldībā.

Pierīgas pašvaldību apvienībai (PPA) ir pievienojies jauns biedrs – Stopiņu novada pašvaldība, tādējādi apvienību tagad veido 14 novadi. Stiprinot savu ietekmi reģionam aktuālo jautājumu risināšanā, turpmāk PPA tiks pārstāvēta arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valdē.

“Ir daudz jautājumu, kuri Pierīgas pašvaldībām jārisina kopā – izglītības infrastruktūra, sabiedriskais transports, veselības aprūpe, kā arī gandrīz visām Pierīgas pašvaldībām sāpīgā meliorācijas sistēmu uzturēšana. Kopīgi strādājot, ir panākami rezultatīvāki darba rādītāji,” norāda Stopiņu novada domes priekšsēdētāja Vita Paulāne.

PPA valdes un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks uz apvienības pārstāvniecību LPS raugās cerīgi: “Veiktās izmaiņas LPS valdē liecina, ka pārējās pašvaldības ir sapratušas, ka Pierīga ir ļoti specifiska teritorija, kurai ir īpatnēja loma Latvijas tautsaimniecībā, jo šis reģions strauji attīstās, tajā ir liels iedzīvotāju pieplūdums no Rīgas un citām Latvijas vietām, uzņēmēji pārceļ savas ražotnes, un jādomā, kā tikt galā ar izaicinājumiem. Mūsu mērķis ir būt sadzirdētiem, lai tie lēmumi, kas tiek pieņemti, respektētu Pierīgas situāciju.”

Jau ziņots, ka svarīgākie problēmjautājumi, ko PPA vēlas risināt tuvākajā nākotnē ir nepietiekamais skolu un bērnudārzu skaits Pierīgā, sabiedriskais transports, meliorācija apdzīvotās vietās, ceļu uzturēšana un pašvaldību finanšu izlīdzināšana.

“Mēs kļūstam arvien vairāk tā iemesla dēļ, ka cilvēki un pašvaldību vadītāji ir pamanījuši, ko apvienība īsajā tās pastāvēšanas laikā ir paveikusi. Esam spējuši panākt izpratni, ka Pierīgā ir cita veida problēmas nekā daudzviet citur Latvijā,” stāsta PPA izpilddirektore un Carnikavas novada pašvaldības priekšsēdētāja Daiga Jurēvica. Viņa norāda, ka apvienība joprojām ir atvērta un tajā var iestāsties arī citas Pierīgas reģiona pašvaldības.