Atbildot uz Latvijas pašvaldību savienības Finanšu ministrijai pausto viedokli visu Latvijas pašvaldību vārdā (skatīt pielikumā), biedrība "Pierīgas pašvaldību apvienība" ir sagatvojusi alternatīvu viedokli par Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanu 2021-2027.gada plānošanas periodam:

Biedrība “Pierīgas pašvaldību apvienība” ir iepazinusies ar Latvijas Pašvaldību savienības 06.07.2018. vēstuli Nr.0620181756/A993 “Par Eiopas Savienības Kohēzijas politiku pēc 2020.gada”, kas adresēta Finanšu ministrijai un pausts kopējs Latvijas pašvaldību viedoklis. Ar šo vēlamies informēt, ka vēstulē minētais netika saskaņots ar visām pašvaldībām un  Pierīgas reģiona pašvaldības tikai daļēji piekrīt kopīgi paustajam viedoklim un papildina to ar savu redzējumu, ko aicina Finanšu minsitriju ņemt vērā turpmākajās sarunās ar Eiropas Komisiju:

  1. kopumā uzskatām, ka ir tuvredzīgi un nepārdomāti valsts attīstību balstīt tikai uz tādu reģionu attīstību, kuri būtu klasificējami kā ekonomiski vai demogrāfiski atpalikuši. Uzskatām, ka Latvijas ilgtspējīgu attīstību var nodrošināt tikai primāri stiprinot reģionu ar izaugsmes potenciālu un sekundāri atbalstot tos reģionus, kuros vērojamas atpalicības pazīmes. Uzskatām, ka Rīgas pilsēta un Pierīgas reģions kopā veido Rīgas metropoles areālu, kura sociāli ekonomiska attīstība var nodrošināt valsts konkurētspējas pieaugumu un Latvijas, kā ekonomiskās attīstības centra, nostiprināšanos Baltijas un Ziemeļeiropas mērogā;
  2. neuzskatām, ka ceļi ir vienīgais pamatinfrastruktūras elements, bet uzskatām, ka turpmāk nepieciešama savstarpēji koordinēta un faktiskajiem apstākļiem (apdzīvojuma līmenis, uzņēmējdarbības potenciāls, u.c. rādītāji) pielāgotas infrastruktūras un transporta pakalpojumu plānošana un atbalstīšana, kas ietvertu gan ceļu atjaunošanas, inženierkomunikāciju izbūves, sabiedriskā transporta maršrutu un mobilitātes veidu savstarpēju koordināciju un papildinātību. Šāda satiksmes un pieejamības infrastruktūras (pamatinfrastruktūras) plānošana būtu jānodrošina, balstoties uz kopējo sociāli-ekonomisko mērķi, veicinot apdzīvojuma saglabāšanos, pielāgošanos apdzīvojuma pārmaiņām, kā arī uzņēmējdarbības aktivitātes un konkurētspējas veicināšanai;
  3. kategoriski iebilstam priekšlikumam par NUTS III statistisko reģionu izmantošanu fondu atbalsta saņemšanai (plānošanai), jo mūsu skatījumā tas nozīmētu, ka teritorijās ar visaugstāko ekonomisko potenciālu un augošo iedzīvotāju skaitu (Rīgas metropoles areāls) tiktu samazināts investīciju apjoms. Šāda darbība mūsu skatījumā nevis veicinātu Rīgas metropoles areālu kā ekonomiskās attīstības centra nostiprināšanos Baltijas un Ziemeļeiropas mērogā, bet bremzētu tā attīstību un Latvijas attīstību kopumā. Uzskatām, ka vērtējot šādus priekšlikumus ir jāņem vērā Latvijas ekonomikas monocentriskais izvietojums un potenciāls. Ar šo neuzskatām, ka pārējā Latvijā nav nepieciešamas ekonomiskā attīstība, bet nepieciešams samērīgums, atbilstoši cilvēkresursu, finanšu resursu un ekonomiskā potenciāla izvietojumam;
  4. atbalstām Latvijas Pašvaldību savienības viedokli, ka nav pieņemama 65% ERAF un Kohēzijas fonda ieguldījuma koncentrēšanas divās prioritātēs (vieda Eiropa un no oglekļa brīva Eiropa), bet jāvadās pēc katras valsts/reģiona faktiskās situācijas un vajadzībām, meklējot efektīvākos un ilgtspējīgākos investīciju virzienus;
  5. piekrītam Latvijas Pašvaldību savienības secinājumam par integrētas plānošanas pozitīvo ietekmi uz investīciju ilgtspēju un efektīvitāti, bet vēršam uzmanību uz to, ka šādai mērķa teritorijai Latvijā ir jābūt Rīgas metropoles areālam, jo tajā ir identificējams galvenais Latvijas sociāli ekonomiskās attīstības potenciāls. Iepriekš minētā dēļ pievienojamies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības minsitrijas iepriekš paustajam viedoklim “Līdzīgi kā 2014.-2020. gada plānošanas periodā, arī nākamā plānošanas perioda regulējuma priekšlikumā tiek paredzēta iespēja Kohēzijas politikas atbalstu sniegt vietējo attīstības stratēģiju īstenošanai. Regulējumā paredzēti mehānismi šāda atbalsta īstenošanai – integrētās teritoriālās investīcijas (turpmāk - ITI) un sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģijas. Tāpat tiek paredzēta iespēja veidot citus reģionālā atbalsta mehānismus 5. politikas mērķa ietvaros. Galvenā atšķirība, veicot ieguldījumus 5. politiskā mērķa ietvaros, salīdzinot ar 2014.-2020. gada ITI instrumentu, ir plānošanas elastībā. Proti, tas potenciāli ļautu vienas prioritātes ietvarā īstenot projektus no dažādiem politiskajiem mērķiem”. Vēršam uzmanību uz to, ka Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padome ir pieņēmusi lēmumi par Rīgas metropoles areāla rīcības plāna izstrādi, kas uzskatāms par integrētas plānošanas dokumentu un noteikti būtu izmantojams 2021.-2027.gada plānošanas perioda investīciju ilgtspējīgā un koordinētā sadalē;
  6. nepiekrītam paustajam viedokli, ka no vienas puses “aid intensity (EUR/head)” būtu piemērojams valsts līmenī, bet tai pat laikā paralēli tiek piedāvāts finansējuma aprēķinus balstīt šaurākos statistiskos reģionos. Uzskatām, ka investīciju aprēķini būtu veicami valsts līmenī, bet to sadale pa reģioniem ir veicama balstoties uz konkrētā reģiona specifiku un potenciālu, kā iepriekš norādijām – ieviešot integrētas investīcijas Rīgas metropoles areālā.

Vēlamies norādīt, ka ir tuvredzīgi neņemt vērā vienu no Latvijas ekonomikas virzītājiem – Rīgas metropoles areāla vajadzības, kas izriet no reālajām Latvijas attīstības tendencēm. Esošais finansiālais iekšējais regulējums jau paredz finanšu dotēšanas sistēmu – Pašavaldību finanšu izlīdzināšanas fondu, kura ietvaros tiek pārdalīts finansējums ekonomiski mazspējīgāko reģionu attīstībai, bet šī sistēma kavē ārkārtīgi strauji pieaugošo vajadzību risināšanu augošās Rīgas metropoles areāla ekonomikas atbalstam. Tāpēc ceram uz veiksmīgu savstarpēju dialogu 2021.-2027.gada plānošanas perioda sagatavošanas posmā un nepieciešamības gadījumā esam gatavi piedalīties šajā procesā ar savu viedokli, informāciju un citiem resursiem.

Attachments:
File
Download this file (LPSves_060718_0620181756.doc)LPSves_060718_0620181756.doc

Pierīgas pašvaldību apvienība ir konstatējusi, ka pašvaldības pēdējos gados ir saskārušās ar grūtībām vairāku likuma “Par pašvaldībām” normu piemērošanā, kuras būtu lietderīgi pārskatīt un grozīt vai precizēt. Lai nodrošinātu pašvaldību efektīvu un darbību, ierosinām grozījumus likumā “Par pašvaldībā” un aicinām uzsākt diskusiju par tiem - priekšlikums atrodams pielikumā.

Pierīgas pašvaldību apvienība, atsaucoties uz jau 2017.gada nogalē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (turpmāk – VARAM) organizētajām sanāksmēm par jautājumiem saistībā ar ūdenssaimniecības pakalpojumu maksas aprēķināšanu situācijās, kad viens sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs sniedz ūdenssaimniecības pakalpojumu otram sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam, pateicas par izrādīto ieinteresētību un līdzšinējo atbalstu šī jautājuma risināšanā gan VARAM pārstāvjiem, gan Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

Ņemot vērā Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumā 9.panta (2) daļas 8.punktu, kurā noteikta iespēja vienoties ar citu pakalpojumu sniedzēju par sabiedriskā ūdenssaimniecības pakalpojuma sniegšanas maksu, kā arī 20.12.2017. VARAM sanāksmē panākto vienošanos, 2018.gada 4.janvārī SIA “Rīgas ūdens” organizēja tikšanos ar Pierīgas pašvaldībām, kuras izmanto SIA “Rīgas ūdens” pakalpojumus. Minētās tikšanās laikā tika panākta vienošanās par priekšlikumu izstrādi pakalpojuma maksas metodikas izstrādei, nodalot SIA “Rīgas ūdens” ūdenssaimniecības infrastruktūras daļu, kuru izmanto  konkrētais sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs un nosakot tās izmantošanas izmaksas.

Pielikumā pievienojam izstrādātos priekšlikumus pakalpojuma maksas aprēķināšanas metodikai vai tarifa aprēķināšanas metodikai, ja viena sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja savāktie sadzīves kanalizācijas notekūdeņi to attīrīšanai tiek novadīti, izmantojot cita sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja infrastruktūru, kā arī attiecīgi novadīto notekūdeņu attīrīšanas izmaksu aprēķināšanas metodikai.

Izstrādājot jauno metodiku pakalpojumu maksas (vai tarifa) aprēķināšanai, tika identificētas arī nepieciešamās izmaiņas esošajos normatīvajos aktos:

  • Ūdenssaimniecības pakalpojumu likumu būtu nepieciešams papildināt ar jaunu terminu un tā definīciju sekojošā redakcijā:

Centralizēti savākto sadzīves kanalizācijas notekūdeņu pārvades un attīrīšanas pakalpojumi – pakalpojumi centralizēti savākto sadzīves kanalizācijas ūdeņu pārvadei, ko sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam nodrošina cits sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs, lai pārvadītu tā centralizēti savāktos sadzīves kanalizācijas notekūdeņus, caur cita sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja infrastruktūru nododot attīrīšanai un, izmantojot cita sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja infrastruktūru, nodrošinātu to attīrīšanu.”

2)    Normatīvos aktus par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem un/ vai par ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku nepieciešams:

  • papildināt ar jaunu terminu “notekūdeņu pārvade” un
  • izveidot jaunu sadaļu par pakalpojumu maksas noteikšanu notekūdeņu pārvadei un attīrīšanai, lai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar regulējumu vienotos par pakalpojumu maksu

vai

  • papildināt esošo regulējumu, nosakot notekūdeņu pārvades tarifa aprēķināšanas metodiku.

 

 

Biedrība “Pierīgas pašvaldību apvienība” ir izskatījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātos un 24.08.2017. Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā”, kura paredzēta sadarbības teritoriju izveidošana.

            Biedrība “Pierīgas pašvaldību apvienība” uzskata, ka likumprojekta anotācijā noteiktās sadarbības jomas veiksmīgi varētu koordinēt un plānot jau šobrīd esošie plānošanas reģioni, ja tiek ievēroti šādi priekšnosacījumi – pārskatītas plānošanas reģionu, it sevišķi Rīgas plānošanas reģiona, robežas, kā arī nodrošināts pietiekams budžeta finansējums plānošanas reģioniem sadarbības funkciju īstenošanai.

Pašvaldību grupēšana jaunos administratīvi teritoriālos veidojumos (sadarbības teritorijās) pirms

  • pašvaldību funkcionālās kapacitātes izpētes (kuras pašvaldības nodrošina/nenodrošina attiecīgās publiskās funkcijas);
  • pašvaldību finansu spējas analīzes (kuras pašvaldības spēj/nespēj nodrošināt pašvaldības funkcijas no pašu ieņēmumiem);
  • iedzīvotāju vēlmju izzināšanas (kur tie vēlas saņemt attiecīgos publiskos pakalpojumus)

nav pamatota.

 

Šobrīd valstī tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekts „Dabas skaitīšana”, kura ietvaros sertificētie biotopu eksperti apseko zemes īpašumus ar mērķi konstatēt ES nozīmes aizsargājamos biotopus un novērtēt to stāvokli, kas no pašvaldību viedokļa ir atbalstāms un pamatots pasākums.

Sagaidāms, ka pēc biotopu izpētes, dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas ierosinās veidot mikroliegumus ne tikai dabas pamatnes vai lauksaimniecības teritorijās, bet arī pašvaldības teritorijas plānojumā apbūvei paredzētajās teritorijās, ja tajās tiks konstatēti vērtīgi biotopi.

 Ja teritorijām ar spēkā esošu detālplānojumu vai uzsāktu tā realizāciju, vai pat  izsniegtām būvatļaujām,  tiks ierosināts izveidot mikroliegumu, veidosies situācija, ka nekustamie īpašumi ar augstu tirgus un kadastrālo vērtību, mikrolieguma izveidošanas rezultātā savu vērtību zaudēs un turpmāk pilnībā vai daļēji nebūs izmantojami atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam. Tādējādi tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un radīti zaudējumi uzņēmējiem jau uzsāktai saimnieciskai darbībai.

 Sugu un biotopu likuma 10.panta otrajā daļā ir noteikts, ka zemes īpašniekiem ir tiesības uz normatīvajos aktos noteikto kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos. Savukārt, likuma „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” ir paredzēta kompensācija tikai par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Līdz ar to, normatīvajos aktos vispār nav paredzēts kompensācijas mehānisms par īpašumtiesību aprobežojumiem gadījumos, kad mikroliegumi tiek izveidoti apbūvei paredzētās teritorijās, kas nonāk pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu.

Teritorijas attīstības plānošanas likumā ir ietverts mehānisms teritorijas plānojuma apstrīdēšanai. Likumā ir paredzēts, ka divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums, persona par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai var iesniegt iesniegumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu. Savukārt, dabas aizsardzības organizācijas bieži vien neizmanto savas Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktās tiesības, bet pēc kāda laika ierosina mikroliegumu izveidošanu apbūves teritorijās, tādā veidā graujot tiesiskās stabilitātes principu.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” noteikumu 23.2.apakšpunktā ietvertā redakcija ir neskaidra un neviennozīmīga. Pirmkārt, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nenorāda esošās apbūves teritorijas. Teritorijas plānojumā un lokālplānojuma tiek noteiktas funkcionālās zonas ar atbilstošiem teritorijas izmantošanas veidiem. Tāpat arī nav skaidrs jēdziens „izbūvētā infrastruktūra”. Pašvaldības jau iepriekš ierosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) veikt grozījumus minēto noteikumu 23.2.apakšpunktā, paredzot, ka mikroliegumu neveido teritorijās, kurās saskaņā ar teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu ir noteikta apbūves teritorija. Tāpat būtu jāparedz, ka mikroliegumu neveido teritorijās, kurām ir spēkā esošs detālplānojums.

Ja tomēr tiek uzturēts princips, ka mikroliegumi arī turpmāk būtu veidojami apbūves teritorijās, tad normatīvajos aktos ir jāizstrādā taisnīgs kompensācijas mehānisms, paredzot, ka mikrolieguma izveidošanas gadījumā valsts atsavina nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma vērtētāja norādīto vērtību.

VARAM savā 2016.gada 28.novembra vēstulē Nr.18-1e/8850 informēja, ka 2017.gada otrajā pusē tiks uzsākts darbs pie grozījumu izstrādes normatīvajā regulējumā. Savukārt, atbilstoši šī brīža informācijai, VARAM nekādus grozījumus neplāno gatavot.

Ņemot vērā to, ka šobrīd arvien pieaug tiesvedību skaits par mikroliegumu izveidošanu apbūves teritorijās, kas bremzē pašvaldību attīstību, lūdzam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisiju, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldību iesaistīties minētā jautājuma risināšanā.

 

Par ierosinājumu normatīvo aktu grozījumiem

Biedrība "Pierīgas pašvaldību apvienība" informē, ka pašvaldības aizvien biežāk saskaras ar problēmām, kas saistītas ar koplietošanas ceļu un ielu, kas nav valsts vai pašvaldību īpašumā, uzturēšanu pienācīgā stāvoklī, kā arī inženierkomunikāciju izveidi zem šiem ceļiem un ielām.

Noteiktā laika periodā Latvijā pastāvēja situācija un normatīvie akti pieļāva, ka veidojot jaunas apbūves teritorijas nebija nepieciešams veidot atsevišķas zemes vienības koplietošanas ceļu izbūvei, kā arī nepastāvēja prakse izveidotos ceļus un ielas nodot tālākai apsaimniekošanai un izturēšanai pašvaldībām. Laikā gaitā ir izveidojusies situācija, ka daļa no apbūves teritoriju apsaimniekotājiem vairs nepastāv (maksātnespējas procesi, bankrota procesi, u.c.), bet atsevišķos gadījumos iedzīvotāju nevar nodot pašvaldībām ceļus un ielas, kas saistīts ar dažāda veida apgrūtinājumiem (piemēram, kāda kopīpašnieka nāve un mantojuma procesi, u.c.). Vi9enlaikus esošajā situācijā ir sarežģījumi veikt pazemes inženierkomunikāciju, tai skaitā ūdenssaimniecības tīklu, izbūvi.

Lai risinātu radušos situāciju un nodrošinātu iedzīvotājiem kvalitatīvus dzīves apstākļus, kā arī normatīviem aktiem atbilstošu valsts budžeta izmantošanu, biedrība "Pierīgas pašvaldību apvienība" ierosina veikt grozījumus normatīvajos aktos un noteikt tiesības pašvaldībām brīvprātīgi pārņemt savā apsaimniekošanā koplietošanas ceļus un ielas.

Uzskatām, ka mūsu ierosinājumu būtu iespējams iestrādāt Zemes pārvaldības likumā (priekšlikumu skatīt pielikumā) un izmantot līdzīgas normas kā iepriekš izmantotas Meliorācijas likumā, ļaujot pašvaldībām administratīvā procesa ceļā veidot pašvaldības nozīmes koplietošanas meliorācijas sistēmas un piedalīties to uzturēšanā un būvniecībā.

 

Zemes pārvaldības likuma grozījuma priekšlikums:

 1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā ir lietoti šādi termini:

11.1) pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļš — koplietošanas ceļš vai iela, kas neatkarīgi no īpašuma tiesībām nodrošina piekļuvi vairākiem apbūvētiem zemes gabaliem un šī apbūve tiek izmantota pastāvīgam (nesezonālam) apdzīvojumam;

71. (prim) pants. Pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļa izveidošana

(1) Lēmumu par pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļa statusa piešķiršanu pašvaldība pieņem kā administratīvo aktu. Pirms lēmuma pieņemšanas pašvaldība noskaidro un izvērtē to zemes īpašnieku vai tiesisko valdītāju viedokli, kuru zemes robežās atrodas koplietošanas ceļš.

(2) Pašvaldība mēneša laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļa statusa piešķiršanu, informē par to valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts ceļi".

72. (prim) pants. Pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļa izmantošana un uzturēšana

(1) Pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļu būvniecību, ekspluatāciju un uzturēšanu nodrošina attiecīgās zemes īpašnieki vai tiesiskie valdītāji. Pašvaldība var piedalīties pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļa būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā.

(2) Pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļiem ir jābūt publiski pieejamiem un ir aizliegts ierobežot transporta un gājēju kustību pa tiem.

(3) Pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļus ir atļauts izmantos pazemes inženierkomunikāciju izbūvei.

(4) Kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļa būvniecībā, ekspluatācijā un uzturēšanā, kā arī kārtību, kādā pašvaldība piedalās pašvaldības nozīmes koplietošanas ceļu būvniecības, ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksu segšanā, nosaka ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem.

 

Biedrība ir sagatavojusi Pierīgas reģiona izglītības iestāžu tīkla attīstības finansēšanas priekšlikumu (pielikumā), kurā ir apkopota faktiskā situācija reģiona izglītības iestāžu (pirmsskolas un vispārējās izglītības) pieejamība, kā arī nepieciešamās investīcijas izglītības sistēmas infrastruktūras nodrošināšanai. Pielikumā esošajā dokumentā esam iekļāvuši arī priekšlikumus finansējuma piešķiršanai.

Dokuments ir sagatavots ar mērķi, lai uzsāktu diskusijas un esam gatavi sākt sarunas ar iesaistītajām pusēm, lai rastu pieņemamāko un efektīvāko problēmas risinājumu.

Iepazīstoties ar Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto pedagogu atalgojuma modeļa projektu un pēc tikšanās ar izglītības un zinātnes ministru K.Šadurska kungu, Pierīgas pašvaldību vadītāji atkārtoti lūdz valdību ņemt vērā un atbalstīt priekšlikumu neveikt pedagogu atalgojuma reformu uz Pierīgas reģiona pedagogu rēķina.

Mūsu priekšlikums ir mainīt šobrīd MK noteikumu projektā iestrādāto normētā skolēna skaita attiecību pret viena pedagoga mēneša darba likmi no 14 : 1 uz 13,5 : 1. Minētā skolēna un pedagoga attiecība ļautu saglabāt Pierīgas pedagogiem atalgojumu līdzšinējā līmenī. Vienlaikus aicinām nepieciešamo papildus finansējumu 544488,00 EUR paredzēt no 2016.gada valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

Ņemot vērā to, ka iepriekš minētos noteikumus ir paredzēts virzīt apstiprināšanai tuvākajās Ministru kabineta sēdās, lūdzam mūs uzaicināt uz sēdi kā dalībniekus, lai varam paust savu viedokli.

Biedrības "Pierīgas pasvaldību apvienība" sniegtais viedoklis ministru prezidentam M.Kučinska kungam par Nekustamā īpašuma nodokļa politiku un kadastrālo vertību aprēķināsanu:

Ņemot vērā Latvijā uzsākto diskusiju par kadastrālo vērtību aprēķināšanas izmaiņām, kā arī nepieciešamajām izmaiņām Nekustamā īpašuma nodokļu politikā, biedrība “Pierīgas pašvaldību apvienību” sniedz šādus priekšlikumus esošās situācijas uzlabošanai:

  1. Ja netiek paaugstinātas mājokļu kadastrālās vērtības, piekrītam saglabāt esošās nekustamā īpašuma nodokļa likmes un sadalījumu pa īpašuma veidiem. Ja mājokļu kadastrālās vērtības tiek būtiski paaugstinātas, mājokļiem (un ar tiem saistītajai zemei) jānosaka zemāka vienota nekustamā īpašuma nodokļa likme;
  2. Noteikt mērķi plānotajām izmaiņām – iedzīvotājam prognozējams, samaksājams un nediskriminējošs nekustamā īpašuma nodoklis;
  3. Noteikt principus izmaiņām:
    1. padarīt nekustamā īpašuma nodokli par infrastruktūras izmantošanas un attīstības nodokli;
    2. noteikt, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldību nodoklis;
    3. nodoklis var pieaugt samērīgā apmērā.
  4. Līdz ar to biedrība “Pierīgas pašvaldību apvienība” iesaka veikt šādus grozījumus normatīvajos aktos:
    1. noteikt, ka pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda aprēķinos tiek ņemts vērā katrā pašvaldībā iepriekšējā gadā iekasētais nekustamā īpašuma nodoklis nevis tā prognoze, tādā veidā nodrošinot, ka nekustamā īpašuma nodoklis ir pašvaldību nodoklis un tas ir nodoklis par infrastruktūras izmantošanu un attīstību;
    2. noteikt, ka īpašuma kadastrālā vērtība nepalielinās par vairāk kā 2% no iepriekšējā gadā noteiktās kadastrālās vērtības līdz sasniedz tirgus vērtību, tādējādi nodrošinot samērīgu pieaugumu.
    3. noteikt, ka, aprēķinot nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību 2017. gadā, tiek noteikta visiem īpašumiem vienāda sākuma likme attiecībā pret tirgus vērtību, piemēram – tāda, kāda šobrīd ir sērijveida dzīvokļu projektos. Tādējādi 2017. gadā kadastrālā vērtība jauno dzīvokļu un individuālo māju projektos sasniegtu vienotu likmi dzīvojamās apbūves sektorā attiecībā pret faktisko tirgus vērtību, bet sērijveida (vecajos) dzīvokļu projektos paliktu esošajā līmenī un nākotnē prognozējami pieaugtu par 2%.

 

Pierīgas pašvaldību apvienība 2016.gada beigās nosūtija Ministru prezidentam M.Kučinskim vēstuli, kurā aktualizēja svarigākos Pierīgas reģiona problēmjautājumus. Šeit publicējam visas saņemtās atbildes no iesaistītajām institūcijām.

Pēc tikšanās ar ministru prezidentu M.Kučinski biedrība “Pierīgas pašvaldību apvienība” rīkoja biedru kopsapulci, lai apkopotu aktuālākās problēmas un piedāvātu iespējamos risinājumus

Par kārtību, kādā pašvaldībām piešķir mērķdotācijas investīcijām

Par Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto noteikumu projektu "Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa "Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu
mācību vidi" īstenošanas noteikumiem"

Attachments:
File
Download this file (Viedoklis_SAM812.pdf)Viedoklis_SAM812.pdf

Par SAM 4.2.2. Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās” darba materiāliem

Attachments:
File
Download this file (Par_SAM_422.pdf)Par_SAM_422.pdf

Par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējumu

Attachments:
File
Download this file (Par_EKII.pdf)Par_EKII.pdf

Par koeficienta piemērošanu izglītības iestāžu jaunbūvēm ERAF SAM 8.1.2. „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” ietvaros plānotajām investīcijām Pierīgas pašvaldībās.

Attachments:
File
Download this file (Par_SAM_812.pdf)Par_SAM_812.pdf