Šobrīd valstī tiek īstenots Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekts „Dabas skaitīšana”, kura ietvaros sertificētie biotopu eksperti apseko zemes īpašumus ar mērķi konstatēt ES nozīmes aizsargājamos biotopus un novērtēt to stāvokli, kas no pašvaldību viedokļa ir atbalstāms un pamatots pasākums.

Sagaidāms, ka pēc biotopu izpētes, dabas aizsardzības nevalstiskās organizācijas ierosinās veidot mikroliegumus ne tikai dabas pamatnes vai lauksaimniecības teritorijās, bet arī pašvaldības teritorijas plānojumā apbūvei paredzētajās teritorijās, ja tajās tiks konstatēti vērtīgi biotopi.

 Ja teritorijām ar spēkā esošu detālplānojumu vai uzsāktu tā realizāciju, vai pat  izsniegtām būvatļaujām,  tiks ierosināts izveidot mikroliegumu, veidosies situācija, ka nekustamie īpašumi ar augstu tirgus un kadastrālo vērtību, mikrolieguma izveidošanas rezultātā savu vērtību zaudēs un turpmāk pilnībā vai daļēji nebūs izmantojami atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam. Tādējādi tiks pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un radīti zaudējumi uzņēmējiem jau uzsāktai saimnieciskai darbībai.

 Sugu un biotopu likuma 10.panta otrajā daļā ir noteikts, ka zemes īpašniekiem ir tiesības uz normatīvajos aktos noteikto kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos. Savukārt, likuma „Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās” ir paredzēta kompensācija tikai par lauksaimnieciskās un mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem. Līdz ar to, normatīvajos aktos vispār nav paredzēts kompensācijas mehānisms par īpašumtiesību aprobežojumiem gadījumos, kad mikroliegumi tiek izveidoti apbūvei paredzētās teritorijās, kas nonāk pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu.

Teritorijas attīstības plānošanas likumā ir ietverts mehānisms teritorijas plānojuma apstrīdēšanai. Likumā ir paredzēts, ka divu mēnešu laikā pēc tam, kad stājušies spēkā saistošie noteikumi, ar kuriem apstiprināts vietējās pašvaldības teritorijas plānojums vai lokālplānojums, persona par teritorijas attīstības plānošanu atbildīgajai ministrijai var iesniegt iesniegumu par vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu. Savukārt, dabas aizsardzības organizācijas bieži vien neizmanto savas Teritorijas attīstības plānošanas likumā noteiktās tiesības, bet pēc kāda laika ierosina mikroliegumu izveidošanu apbūves teritorijās, tādā veidā graujot tiesiskās stabilitātes principu.

Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.940 „Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu” noteikumu 23.2.apakšpunktā ietvertā redakcija ir neskaidra un neviennozīmīga. Pirmkārt, pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos nenorāda esošās apbūves teritorijas. Teritorijas plānojumā un lokālplānojuma tiek noteiktas funkcionālās zonas ar atbilstošiem teritorijas izmantošanas veidiem. Tāpat arī nav skaidrs jēdziens „izbūvētā infrastruktūra”. Pašvaldības jau iepriekš ierosināja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (turpmāk – VARAM) veikt grozījumus minēto noteikumu 23.2.apakšpunktā, paredzot, ka mikroliegumu neveido teritorijās, kurās saskaņā ar teritorijas plānojumu vai lokālplānojumu ir noteikta apbūves teritorija. Tāpat būtu jāparedz, ka mikroliegumu neveido teritorijās, kurām ir spēkā esošs detālplānojums.

Ja tomēr tiek uzturēts princips, ka mikroliegumi arī turpmāk būtu veidojami apbūves teritorijās, tad normatīvajos aktos ir jāizstrādā taisnīgs kompensācijas mehānisms, paredzot, ka mikrolieguma izveidošanas gadījumā valsts atsavina nekustamo īpašumu par nekustamā īpašuma vērtētāja norādīto vērtību.

VARAM savā 2016.gada 28.novembra vēstulē Nr.18-1e/8850 informēja, ka 2017.gada otrajā pusē tiks uzsākts darbs pie grozījumu izstrādes normatīvajā regulējumā. Savukārt, atbilstoši šī brīža informācijai, VARAM nekādus grozījumus neplāno gatavot.

Ņemot vērā to, ka šobrīd arvien pieaug tiesvedību skaits par mikroliegumu izveidošanu apbūves teritorijās, kas bremzē pašvaldību attīstību, lūdzam Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisiju, kā arī Valsts pārvaldes un pašvaldību iesaistīties minētā jautājuma risināšanā.